"Hobits" izraisīja gada vilšanos. Pirmajās minūtēs notiekošais implicē, ka "Hobitam" ir ciešs sakars ar LOTR filmām, taču pēc tam izrādās, ka tā nav. Slikti bija viss - animācija, joki, režija, pirmās 40 minūtes bija tik garlaicīgi, kā vēl nekad. Pēc tam bija mazāk garlaicīgi, bet teikt, ka bija interesanti, būtu spēcīgs pārspīlējums.


Pirmkārt, "Hobits" izskatījās pēc mazbudžeta ņirgāšanās par skatītājiem. Bija tik daudz ainu, kuras nebija smieklīgas, nepalīdzēja veidot saikni ar varoņiem, prātā skanēja tikai vārds "LIEKI". Katra minūte šīs filmas vilkās kā trīs. Labākas cīņas ainas taisīja pat deviņdesmitajos, labākus dialogus uzrakstītu pat Inese Saulīte.

Otrkārt, revolucionārā 3D tehnika, kura it kā izskatoties labāk.. Nu, šī filma noteikti izskatījās citādāk, nekā pārējās 3D filmas, ko biju redzējis. Mazāk dubultojās un tā, bet tas nebija labāk, tas bija citādāk. "Hobitā" izteikti varēja just, ka ir vairāki telpiskuma slāņi. Priekšplāns izskatījās kind of labāk, bet visi pārējie slāņi ir kļuvuši neizteiksmīgi un bvah. Šo ir grūti noformulēt, bet kaut kādas problēmas ar perspektīvu. Bija iespaids, ka filma ir kā tie mehāniskie leļļu teātri, kur fonā drusku kustās kartona koki, kamēr priekšā ņēmās pūkaini zvēriņi. Un viss izskatījās kind of paātrināts, lai gan nebija.

Vizuāli tā filma izskatījās kā kaut kas starp Discovery/BBC vēsturiskajām simulācijām sajaukumā ar dokumentālajām filmām par dabu, ko var vērot pa LTV.

Trešais un pats galvenais šīs filmas grēks - nespēja sagādāt tādi līmeņa iegrimšanu notiekošajā (immersion), kā tam būtu jābūt.
Redziet, ar Gredzenu pavēlnieku kā bija? Cilvēki ticēja tam, ko redz un spēja veidot emocionālu saikni ar varoņiem daudz kvalitatīvāk (daļēji arī tāpēc, ka to attīstība bija daudz interesantāka). LOTR ticamība bija ne jau tāpēc, ka cilvēki tik tiešām ir gana naivi, lai ticētu, ka pastāv elfi and shit, nē. LOTR pasaule ir gana detalizēta un loģiska tajos rāmjos, kas tika uzstādīti no paša sākuma. Dažādās rases un kultūras iepriekšējās filmās uzvedās atbilstoši kontekstam, kas tika dots skatītājiem (lasītājiem), nevis ķēmojās pakaļ reālās pasaules kultūrai vai uzvedās tik samāksloti, kā to mēdz darīt 6. klases teātra pulciņā.
Pietam, LOTR filmās visi nebija nemirstīgi, atšķirībā no Hobita. Nedomāju, ka "Hobitam" būtu jāsagādā daudz vairāk "NETICU!!!" brīžu, nekā LOTR, tomēr tā notika.

Jā, "Hobits" bija bērnu grāmata, bet filmā tika paņemtas grāmatas komiskās puses, neprasmīgi pārspīlētas un pārsātinātas ar prastu humoru.
LOTR bija populāra triloģija, taču ir diezgan droši pieņemt, ka to visvairāk novērtēja nerdy geek people. "Hobitā" es redzu centienus izdabāt visiem, izņemot šo grupu.

Skatoties "Hobitu" manas emocijas līdzinājās tām, ko izjutu, kad redzēju veco, briesmīgo Ziemassvētku "Star Wars: holiday special".

P.S. Mūzika arī brīžiem neatbilda LOTR pasaules atmosfērai. :/

Ziniet, biedri, es vairs nevīpsnāju par ManaBalss.lv - tur ir daudz labu ideju.

Īstās šausmas sākas Jauniešu Saeimas portālā. Tieši tur pulcējas īstie domātāji, LR nākotne un zelts.

"latvijai ir vajadzigas nopietnas parmainas " saka mums Kaspars Augustans no Viļakas novada.
"vajadzigi cilveki kuri ir gatavi mainit apkartejo vidi kas patreiz darbojas musu valsti" nerimstas Kaspars. Mainīt apkārtējo vidi!

Savukārt rīdzinieks Artūrs B. piedāvā pāriet uz slēgto ekonomiku. "Kāpēc mēs inportējam no citām valstīm, kāpēc mēs nevaram saražot paši?"
Starp citu, jums varbūt nāk smiekli, bet Artūrs ir ievērojams ar to, ka ir ieviesis jaunu, precīzāku terminu - 'inports'. Tas droši vien tāpēc, ka mēs taču ievedam iekšā. IN, get it?


Tiek piedāvāta arī dziļa ES procesu analīze:"Jelgavas cukurfabrika, kur palika? Likvidēja, jo tad Eiropai nebūtu valsts uz kuru varētu eksportēt savu cukuru".

"Kāpēc mums jāēd importēta pārtika ( veikals MAXIMA)?Pagaidām ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. " Tik tiešām.



Arī Laura Goluba no Jelgavas neguļ. Viņa raksta, ka "TALANTĪGOS UN CENTĪGOS IR JĀATBALSTA!" Ok, izklausās prātīgi, veram vaļā.
"Šī problēma skar galvenokārt tikai jauniešu auditoriju."  Veram ciet.



Vēl viens čalis savā pieteikumā ("Es uzskatu, ka esmu pelnījis būt pārstāvis jauniešu saeimā jo, uzskatu, ka esmu aktīvs, idejām bagāts un esmu gatavs rīkoties gaišākas rītdienas vārdā" ir ielicis Sergeja Mavrodi bildi. Mmmmmm,MMM, es uzskatu, jo uzskatu.




Tad vēl ir Artūrs no Liepājas. Viņš piedāvā ieviest stipendijas visās skolās. Stīpas būtu domātas ikvienam, kas saņem atzīmes 6+. Jūs varētu pārmest Artūram nepārdomātu un nerealizējamu ideju, taču Artūram ir izstrādāts detalizēts budžeta plāns, tā kā ejiet ellē, heiteri! Tātad: "Kur iegūs naudu stipendijām? 50% no valsts un otrus 50% no pašvaldības budžeta"



Šajā brīdī esmu jau uz nervu sabrukuma robežas, taču nākamais stāsts ir pārāk labs, lai to necitētu pilnībā. Es, protams, centīšos kaut kā saīsināt to visu, bet..
"mana ideja ir ta ka latvija varetu atjaunot rupnicas it seviski mezu s un parstradei jo mums ir daudz mezu butu darba vietas un plauktu ekonomika jo valsij ir maz naudas un ja izzagetu mezus un parstradatu skelda"

*slow awkward applause*

TEIKSIM DZELŽAINU NĒ PLAUKTU EKONOMIKAI

"tad pirktu gan no citam valstim gan no musu valsts jo daudziem ir central apkure un no eglu zariem varetu dabut gan smarzigus sampunus gan ziepes gan hlorafilu un parstradatu ta ka ta viela ir dargaka par zeltu"

Fak, egļu zari, es jau nāku! Domāju, ka šo ideju var attīstīt tālāk - neražot smaržīgus šampūnus vispār (tikai nesmaržīgus), pārstrādāt vairāk "hlorafila", pārdot par 50 latiem gramā un par iegūto naudu pirkt smaržīgus šampūnus. Jauns nacionālās attīstības plāns gatavs.






"un ja es netiksu jauniesu saimaa tad es ceru kad manu lietu izskatiis un pieversiis tam uzmanibu."

Es arī ceru.





No tautsaimniecības uz reliģiju un cilvēciskām vērtībām, shall we?
"Ierosinu atcelt katoļu priesteriem celibātu.
 Lai Latvijas katoļu priesteri var dibināt ģimenes un baudīt pilnvertīgu seksuālo dzīvi."


Ļauj minēt, Tavs draugs ir katoļu priesteris?




"Jauniešu interaktīvā seksuālā izglītošana, lai mazinātu pusaudžu nevēlamo grūtniecību,abortus un veicinātu izglītības apguvi."
Es nekomentēšu, es nekomentēšu, es nekomentēšu.




Vēl vairākos ideju aprakstos bija frāze "Latviju latviešiem!", bet nu.. Lai jau paliek uz gribošo-topošo deputātu sirdsapziņas.







Tā pa īstam man patika tikai viens pieteikums.
"Ja varēs pamazināšu cigarešu pirkšanu no 16 gadiem.Alhakola lidz 18 lai paliek kur vins ir.
Varēs novilt no inteneta programas nelegāli .Un lai nebūtu jāmācas vasarā.Un vel daudz kas cits."


Kur man jāparakstās, lai viņš kļūtu par deputātu?


Visas šīs šausmas gribētos nobeigt ar iepriekšējā jaunieša frāzi. Iedvesmai, tā teikt.
"Es rūpēšos lai latvijā jaunieši necieš no deputatiem."

Kādā siltā pavasara dienā dungoju pie sevis (kā ierasts) BAT himnu un pēkšņi sapratu visu. Turība ir kā Sergejs Mavrodi - viņus uzskata par blēžiem, lai gan īstenībā viņi ir godīguma iemiesojums.

Ko es te murgoju? Ļoti vienkārši - Turības himnā ir šādi vārdi:

"Vēl viss ir priekšā!
Vēl viss var būt!"

Vai nav jauki? Turība it kā pati atvainojas studentiem ,ka tie ir nonākuši tādā BAT'ā. Himnas galvenā ideja ir "nu jā, es saprotu, dzīvē visādi gadās, Tu esi nonācis Turībā, bet nekas, gan pienāks arī Tava diena, Tu galvenais nepārdzīvo, labi? Tas vienkārši ir tāds periods dzīvē."


Šo īso ierakstu es gribētu noslēgt ar vēl kādu iedvesmojošu citātu iz Turības himnas:
"Lai gan vienmēr gribam uzvaru gūt,
Tomēr dažkārt nākas zaudētājam būt,"

Amen.

Visvairāk man patīk daudzveidība. Ak, šajā pasaulē viss ir tik dažāds. Par to nebeidz rakstīt arvien jaunas grafomānu paaudzes, par to jāuzraksta arī kāda rinda man.

Lai sašaurinātu tēmu, runāsim tikai par bezmiegu.
Bezmiegs ir visai interesanta un jauka parādība, un saku es to, dārgie draugi, bez mazākās ironijas piedevas. Tieši bezmiegs ļauj sasniegt paplašinātas apziņas stāvokli. Pat varētu teikt, ka bezmiegs ir nabago kokaīns, taču nevēlos riskēt izklausīties pēc Koelju, tāpēc vienkārši paliksim pie tā, ka bezmiegs ir interesanta parādība.

Smieklīgi, ka pieminēju grafomāniju..

Jebkurā gadījumā, bezmiegs jau tā ir lielisks, bet, kad sāc apzināties bezmiega fantastisko daudzveidību..
"Kāda, atvainojiet, dirsā daudzveidība, mudaks Tu stulbais?" jautās vidēji statistiskais lasītājs un jautās visnotaļ pamatoti.

Manuprāt, var nošķirt divus galvenos bezmiega veidus. Nē, nedalīsim tos pēc celoņiem, ilguma un tā tālāk. Griba, lūk, kas definē bezmiegu.

Tātad, divi (pārspīlēti, vienkāršoti) veidi:
1)Tev nenāk miegs, Tu neguli. Nākamajā dienā parasti ir tizli, gribās gulēt, nogurums un tādā garā, taču pa nakti bija tīri ok.
Tas ir tāds parastais bezmiegs. Mazais. Uķipuķi bezmiegs.

2)Miegs nāk. Acis ir smagākas, nekā Adeles potītes. Tāda sajūta, ka acis tūlīt sāks asiņot. Tev pārāk nāk miegs, lai paliktu nomodā, taču Tu esi pārāk noguris, lai gulēt. Pat ēst vairs negribās. Tu spēj tikai vērot putekļus gaisā, kas pārvietojas Tavu nomocīto domu ātrumā un skaitīt sekundes.

Khem, khem, grafomānija, khem,khem.

Ko Tu vari teikt par bezmiegu?

---

Tik auksti, tik auksti, pat negribās jokot par nēģeriem un izlikties par skarbo tipu.
Jā, es saprotu, ka ir +5 grādi un tas nav nemaz tik traki, bet esmu ļoti salīgs. NU UN!


Jebkurā gadījumā, par ļaunu nenāks apkopot dažas idejas cīņai ar šo bezdievīgo +5 grādu aukstumu un necilvēcīgajiem laika apstākļiem.

1. Neesi idiots. Šis punkts ir vienmēr aktuāls, bet šoreiz tas jāapskata saaukstēšanās kontekstā. Es to pieminu, jo es esmu idiots. Katru reizi, kad sāk sāpēt kakls, es domāju:"Meh, pāries rītdien, nekas īpašs." Liela kļūda. Tas vienmēr ir kaut kas īpašs.  Jūties kaut nedaudz apslimis - dari kaut ko. Tējas, siltākas drēbes, metaamfetamīni vitamīni un dekatilēns, sālsūdens, jebkas, lai tikai nesaslimtu.

2. Izmazgā vienreiz tos sasodītos cimdus! Nē, nopietni, piesvīduši cimdi no pagājušā gada daudz sliktāk saglabā siltumu.

3. Ēd kā lācis pirms ziemas miega, kā Adele Makdonaldā, kā latvietis tipiskā dzimšanas dienas ballītē. Jā, es zinu, ka jūs no rīta nevarat neko ieēst, man arī nelien iekšā. Traucē arī tas fakts, ka nekā ēdama mājās nav, bet tomēr ir 140 %-īcigi skaidrs, ka paēdis cilvēks ir aukstum-noturīgāks un laimīgāks. (ceru, ka šo blogu nelasa Trešās Pasaules valstīs)

4. Runājot par laimi.. Sūtiet dirst ziemas depresiju! Priecīgāks skats uz dzīvi ir emocionālais prezervatīvs - tas pasargā no daudzām kaitēm. Depresīvi cilvēki vairāk slimo, vairāk salst, Ziemassvētkos saņem vistizlākās dāvanas un nekad neatrod Roltonā divas garšvielu paciņas.

5. Lai kaut cik veiksmīgi tiktu galā ar 4. punktu, ir jāmīl sevi. Ir daudz iemeslu to darīt, bet es nosaukšu vēl vienu iemeslu sevi neheitot - efektivitāte. Citi vienmēr mācēs heitot tevi labāk, nekā tu pats, ļauj viņiem darīt savu darbu, bet pats dari savu.

6. Ziemā problēmas sagādā telpu vēdināšana, īpaši, ja jums ir vecie, aizlīmētie logi. Es vēdināšanu aizvietoju ar ozona lampas dedzināšanu reizi divās nedēļās. Biežāk nē. Gaiss paliek tāds.. ozonīgs. Katrā paziņu lokā atradīsies viens cilvēks ar ozona lampu, aizņemies to.  Biežāk gan to sauc par kvarca lampu, bet es tomēr mācos komunikāčos, so.. 


7. Neesi antibiotiku kretīns. Antibiotikas ir efektīvas pret baktērijām, bet ne pret vīrusiem. Antibiotikas idiota rokās ir kā grānata mērkaķim. Tas novājina imunitāte and then you're screwed.

1. Neesi pārliecināts, kā darbojas ES vai kuras ES institūcijas ir iesaistītas? Vienkārši rakstiet “Brisele”.

2. Nevienam nav noslēpums, ka Vācija ir diezgan nozīmīga Eiropas Savienības valsts. Ir konkrēti paņēmieni, kā ziņās atspoguļot Vāciju: ja tai ir aktīva nostāja kādā politiskā jautājumā, tad jāraksta par vācu dominanci, vēlams kaut kā atsaukties uz karu. Ja Vācija ir pasīva, tad rakstiet par to, kā Vācija uzgriež muguru Eiropas Savienībai. Protams, nedrīkst aizmirst par karu.
   
   
3. Uzdūrāties kādam dokumentam, kurā īsi pieminēta arī jūsu valsts? Tas noteikti ir ES ļaunais plāns, kā sagraut demokrātiju!
   
   
4. Padoms: nav nekādas vajadzības atšķirt dažādās un daudzās ES institūcijas un organizācijas. Ar to lai nodarbojas tie, kam laiku nav kur likt. Kāda starpība – Eiropas Padome vai Eiropas Parlaments? Kaut vai Eiropas Saeima, starpības nekādas. Vienkārši rakstiet kaut ko par eirokrātiem un par to, kā mistiski ieceltie ārzemju Eiropas tiesneši lobē savu valstu intereses uz pārējo valstu rēķina.
   
   
5. Jūs ierodaties Briselē, bet tur vienlaicīgi notiek vairāki pasākumi? Tas var nozīmēt tikai vienu: ES nodarbojas ar muļķībām, nevis risina svarīgus jautājumus. Svarīgs pasākums = pasākums, kuru apmeklējat jūs.
   
   
6. Neesi pārliecināts, kas notiek ES? Nedod Dievs zvanīt uz Briseli, lai kaut ko noskaidrotu! Vienkārši izdomā kaut ko par āboliem vai atražo kādu sižetu, ko dzirdēji pirms gada.
   
   
7. Pamanīji kāda Eiroparlamenta vai kādas valsts parlamenta deputāta pretrunīgu viedokli? Sāc rakstu ar vārdiem “ES plāno” vai “Tā un tā valsts plāno”. Ja deputātu teiktais tiešām ir tik pretrunīgi vērtējams, tad obligāti pirms vārda “deputāts” jāliek “ietekmīgais”.
   
   
8. Fakti tiek pārvērtēti. Un fakti ir meinstrīms. Netērē laiku, lai iečekotu kaut kādus ES dokumentus, nepūlies atšķirt aktus, regulas, direktīvas, zaļās grāmatas un tā tālāk. Daudz vieglāk un foršāk ir rakstīt par “Eiropas birokrātu trakajām idejām”. 
     Ja Tev ir labs stāsts par Eiropas Savienību, neļauj faktiem to sagraut!
   
   
9. Piemini “Eiropas Savienības birokrātus” un “Briseles birokrātus” pēc iespējas biežāk. Slinks žurnālists ar stāžu pat rakstītu vienkāršāk - “Eirokrāti”. Noderīgi atslēgas vārdi: nevēlētie, bezatbildīgie, korumpētie, labi apmaksātie, slinkie. Šis saraksts ir turpināms bezgalīgi.
   Starp citu, varat lietot arī tādus vārdus kā “ES oficiālais pārstāvis”, it īpaši, ja ievērojat 4. padomu.
   
   
10. Nav vērts pieminēt, ka ES ministriem ir veto tiesības, labāk uzreiz rakstīt, ka ES grauj valstu nacionālo suverenitāti. 
     
11. Eiropas Savienībā viss ir čakarīgi un aizņem pārāk daudz laika? Koncentrējies uz tā saucamajām zero sum spēlēm (zero sum procesu rezultāts ir vienāds ar nulli, nav ieguvēju, nav zaudētāju), it īpaši samitu kontekstā. Kāda valsts uzvar, kāda zaudē. Tāda ir dzīve. Tik vienkārši. Jā, Eiropas Savienība ir tieši tik primitīva.
    
    
12. Visa pamatā ir labs virsraksts, tāpēc iesakām spēlēties ar vārdiem pēc iespējas vairāk. Iepiniet virsrakstos jēdzienus “eirokrāts” un “impērija”. Ielāgo, ka cīņa vienmēr notiek starp eiro-skeptiķiem un eiro-fīliem.
    
    
13. Simboli ir daudz svarīgāki, nekā lietu būtība. Lielisks piemērs – stāsti par deputātu maltītēm vai valstu karogiem, himnām. Vienmēr centies iepīt stāstījumā ES līderu privāto dzīvi un stereotipus par viņu tautību. Tas vienmēr nostrādā.
    
    
14. ES finansējums – vienmēr labs stāsts. Tur valda korupcija, neefektīva resursu sadale un visādi muļķīgi projekt. Savos rakstos labāk neminēt, ka ES projekti piesaista līdzfinansējumu. Tāpat nav ieteicams stāstīt par labajiem piemēriem, tie tikai bojā rakstu. Jebkurā gadījumā, ES finansējums ir ļaunuma koncentrāts, tāpēc nav pat vērts iedziļināties.
    
    
15. Eiropas budžets un pārrunas par to paver plašas iespējas slinkajiem žurnālistiem. Var rakstīt par to, kā ES dokumenti netiek parakstīti gadiem ilgi, neiedziļinoties grāmatvedības detaļās. Var rakstīt par to, cik daudz jūsu valsts iegulda Eiropas Savienībā, nepieminot, ko tā saņem pretī. Izplatīta kļūda – pieminēt saistību starp izmaksām un ieguvumiem. To darīt nedrīkst. Tāpat nekad necentieties saprast, ko ES dara ar budžetu. Tā vietā vienkārši rakstiet “Brisele iznieko mūsu sūri grūti sapelnīto naudiņu”. ES budžets ir jau pieminētā zero sum spēle, tāpēc ir jāņem vērā 11. padoms. Nav nekādu Eiropas interešu. Ir tikai izniekotā nauda.
    
    
16. Vienotais tirgus = konkurence, kas ļauj ārzemju uzņēmumiem ienākt un nostiprināties jūsu valsts tirgū. Savos rakstos koncentrējaties uz šo uzņēmumu svešo dabu, izsakiet pieņēmumus par korupciju, rakstiet par to, cik daudz darba vietu zudīs tādēļ. Pieminēt to, ka tas rada jaunas darba vietas? Nē! Kāpēc gan? Vēl vairāk: ambiciozs slinkais žurnālists var rakstīt par to, kā Eiropas Savienība mērķtiecīgi rada tirgu, kurš ir domāts, lai sagrautu jūsu lokālo ekonomiku.
    
    
17. Piesakieties visdažādākajās “ideju ģeneratoru” un uzņēmumu apvienību struktūrās. Ik pa brīdim izmantojiet viņu materiālus un ražojiet copy/paste rakstus. Nelieciet nekādas atsauces.
    
    
18. Konteksts? Figonteksts! Daudz svarīgāki ir labi virsraksti. Ir jāizvēlas vissulīgākie citāti, pat ,ja tie ir izrauti no konteksta. Kontekstam nav nozīmes. Ja jums ir lielisks, bet novecojis citāts – droši to lietojiet. Būtu muļķīgi pārbaudīt, vai notikumi ir kaut kā attīstījušies. 
    
    
19. Viena no galvenajām iesācēju kļūdām – dialogs ar opozīciju, pretēja viedokļa īpašniekiem, kritiķiem. Tas nav nepieciešams. Vienkārši aizmirstiet par citiem viedokļiem. 
     
20. Nav vērts mācīties citas valodas. Eiropas Savienības žurnālistam ar tādām muļķībām nav jānodarbojās. Pietam, vienmēr var paļauties uz starptautiskajām ziņu aģentūrām.