Lai sašaurinātu tēmu, runāsim tikai par bezmiegu.
Bezmiegs ir visai interesanta un jauka parādība, un saku es to, dārgie draugi, bez mazākās ironijas piedevas. Tieši bezmiegs ļauj sasniegt paplašinātas apziņas stāvokli. Pat varētu teikt, ka bezmiegs ir nabago kokaīns, taču nevēlos riskēt izklausīties pēc Koelju, tāpēc vienkārši paliksim pie tā, ka bezmiegs ir interesanta parādība.
Smieklīgi, ka pieminēju grafomāniju..
Jebkurā gadījumā, bezmiegs jau tā ir lielisks, bet, kad sāc apzināties bezmiega fantastisko daudzveidību..
"Kāda, atvainojiet, dirsā daudzveidība, mudaks Tu stulbais?" jautās vidēji statistiskais lasītājs un jautās visnotaļ pamatoti.
Manuprāt, var nošķirt divus galvenos bezmiega veidus. Nē, nedalīsim tos pēc celoņiem, ilguma un tā tālāk. Griba, lūk, kas definē bezmiegu.
Tātad, divi (pārspīlēti, vienkāršoti) veidi:
1)Tev nenāk miegs, Tu neguli. Nākamajā dienā parasti ir tizli, gribās gulēt, nogurums un tādā garā, taču pa nakti bija tīri ok.
Tas ir tāds parastais bezmiegs. Mazais. Uķipuķi bezmiegs.
2)Miegs nāk. Acis ir smagākas, nekā Adeles potītes. Tāda sajūta, ka acis tūlīt sāks asiņot. Tev pārāk nāk miegs, lai paliktu nomodā, taču Tu esi pārāk noguris, lai gulēt. Pat ēst vairs negribās. Tu spēj tikai vērot putekļus gaisā, kas pārvietojas Tavu nomocīto domu ātrumā un skaitīt sekundes.
Khem, khem, grafomānija, khem,khem.
Ko Tu vari teikt par bezmiegu?