Buenos dios, tauta!

Daudzi man jautā, kāpēc es no rīta nēsāju saulesbrilles. Sasēdieties nu aplī, mani mazie oligofrēni, skaidrošu pieejami.
  Pavisam ir trīs iemesli nēsāt saulesbrilles. Man. Citiem var būt vairāk/mazāk.
Iemesls pirmais: saule/gaisma
  Es velku saulesbrilles, lai saulē neapžilbtu, bet rīts, protams, ne vienmēr būs tas gadījums. It īpaši rudenī/ziemā. Tāpēc pāriesim pie otrā iemesla.
Iemesls otrais: izolācija
  Saulesbrilles palīdz ignorēt apkārtējos. No rīta, miegains un noguris, Tu nevēlies, lai kāds ielaužas Tavā mazajā, siltajā un klusajā pasaulē. Austiņas ausīs, brilles uz acīm, voila! Tu esi viens.
Iemesls trešais: gammu korekcija
  No rīta man daudz patīkamāk ir redzēt ''pieklusinātus'' toņus. Jā, rīts jau tā ir pelēks, bet brillēs tas ir kaut kā... ''gludāks''.


Nepatīk saulesbrilles brīdī, kad apkārt ir sniegs? Pasaki to alpīnistiem.

Hey! Vakar KomZin moduļu prezentācijā tika uzsvērts, cik ļoti žurnālistika ir darbs ar cilvēkiem. Daudzi no mums taču par to vien sapņo, uguns acīs un visas lietas.

Tajā pašā laikā mums riebjas rakstīt referātus. Mums šķiet, ka pašlaik (2. kursā) mums ir daudz jāraksta, vai ne?
Bet ir viena nianse - tas, ko mums nav līdz galam parādījuši pasniedzēji vēl - kvalitatīva žurnālistika nereti atgādina tieši referātu rakstīšanu.

 Ja mēs netiekam galā ar referātiem, tad mēs nekad nebūsim labi žurnālisti.


Žurnālists nav avantūrists, kas vazājas apkārt, dzer ar visiem kafiju un ar visiem runā. Tas ir arī cilvēks, kas spēj paciest rutīnu, sēdēšanu pie apjomīgiem, nesaprotamiem tekstiem, lai beigās no tā visa radītu kaut ko vērtīgu.